Latvijas meža skuju koki - egle un priede- izgaismoti saules staros

Kā MI maina meža inventarizāciju Latvijā un Ziemeļvalstīs

Mākslīgais intelekts (MI) strauji ienāk aizvien vairāk nozarēs, un mežsaimniecība nav izņēmums. Lai gan mežu apsaimniekošana tradicionāli balstās uz koku augšanas ciklu un cilvēku zināšanām, mūsdienās tehnoloģijas – piemēram, MI algoritmi un viedie sensori – palīdz padarīt procesus efektīvākus un precīzākus. No meža inventarizācijas datu ievākšanas līdz kaitēkļu bojājumu agrīnai noteikšanai – MI risinājumi paver jaunas iespējas uzlabot meža apsaimniekošanas kvalitāti un ātrumu. Piemēram, Latvijā nesen tapis prototips, kas solās desmitkārtīgi paātrināt meža inventarizāciju, būtiski samazinot iespēju kļūdīties.

3D LiDAR punkta mākoņa attēls ar detalizētu meža struktūru un koku augstumiem

MI paātrinās meža inventarizāciju Latvijā

Meža inventarizācija ir process, kurā tiek noteikts mežaudzes koku skaits, sugas, augstums, diametrs un citi parametri, lai novērtētu meža resursu apjomu un kvalitāti un MI ar vien vairāk. Tas arī ir dokuments, bez kura nav iespējams veikt mežsaimnieciskās darbības. Latvijā normatīvi paredz, ka ik pēc 20 gadiem privātajos mežos jāveic inventarizācija un dati jāiesniedz Valsts meža dienestam; tāpat meža pārdošanas gadījumā precīza inventarizācija ļauj noteikt īpašuma tirgus vērtību. Tradicionāli šo darbu veic meža inventarizācijas speciālists jeb taksators, kurš, apstaigājot mežu, manuāli mēra un uzskaita kokus. Taču šāda pieeja ir laikietilpīga, un cilvēka aplēšu dēļ kļūdu līmenis var sasniegt pat 20%.

Lai risinātu šīs problēmas, Latvijas uzņēmumi pievēršas inovācijām. Apply – vietējais MI risinājumu izstrādātājs – kopā ar meža tehnoloģiju uzņēmumu izstrādā datorredzes tehnoloģijā balstītu ierīci, kas spēs automatizēti ievākt un analizēt meža inventarizācijas datus. Pateicoties šim MI risinājumam, meža audita process varētu kļūt aptuveni 10 reizes ātrāks nekā līdz šim, turklāt mērījumu kļūdas iespēju samazinātos līdz ~3%. Jaunā ierīce izmanto LIDAR lāzerskenēšanu un GPS, lai precīzi kartētu katra koka atrašanās vietu un izmērus. Inventarizācijas veicējam vairs nav nebūs nepieciešams pieiet pie katra koka – pietiksizstaigāt meža teritoriju ar mugursomā esošu ierīci, kas automātiski skenē apkārtni. Tādējādi inventarizācijas laiks samazināsies no apmēram 4 stundām līdz ~25 minūtēm uz hektāru. 

Ar dronu attēlu palīdzību tiek atzīmēti atsevišķi koki, lai iemācītu modeli, identificēt visas lapegles un klasificēt tās kā veselas vai bojātas.

Digitāla meža karte, kurā redzamas kaitēkļu bojātas un neskartas lapegles.

Mākslīgā intelekta risinājumi Ziemeļvalstu mežsaimniecībā

Ziemeļvalstis ir starp līderiem moderno tehnoloģiju izmantošanā mežsaimniecībā. Piemēram, Zviedrijā valsts mežu dienests Skogsstyrelsen izmanto MI, lai analizētu dronu uzņemtus attēlus un identificētu kokus, kurus skāris bīstams kaitēklis – kode, kas parazitē kokus (Coleophora laricella). Apmēram 1600 dronu fotogrāfiju ar vairāk nekā 80 000 manuāli veiktu atzīmju tika izmantotas, lai apmācītu MI modeli atpazīt lapegles un klasificēt tās kā veselīgas vai kaitēkļa skartas. Šāda pieeja ļauj mežu apsaimniekotājiem savlaicīgi konstatēt invāzijas skartās teritorijas un izvākt bojātos kokus, nepieļaujot kaitēkļa plašāku izplatību.

Attālināta mežaudžu uzraudzība un  meža inventarizācija

Somijā MI tiek likts lietā plašai mežu monitorēšanai un datu iegūšanai attālināti. Somijas Meža centrs kombinē ģeogrāfisko informāciju (ĢIS), attēlus no lidaparātiem un satelītiem, kā arī informāciju par klimatu, lai ar algoritmiem precīzi noteiktu jaunaudžu un citu mežaudžu parametrus. MI algoritmi tiek apmācīti iegūt tos pašus rādītājus, ko iepriekš varēja noteikt tikai mežā strādājoši taksatori, tādējādi inventarizāciju var veikt bez laikietilpīgām lauka apsekošanām. Tāpat MI un lielie dati tiek izmantoti, lai no satelītattēliem automātiski atpazītu egļu astoņzobja mizgrauža uzbrukumu pazīmes un optimizētu koksnes loģistikas plānošanu. Šādi risinājumi palīdz ātrāk reaģēt uz problēmām un pieņemt uz datiem balstītus lēmumus meža apsaimniekošanā.

Dronā uzņemts skats uz blīvu priežu mežu pie ezera ar nelielu piekrastes infrastruktūru.

Noslēgumā

Kā redzams, MI mežsaimniecībā tiek izmantots, lai optimizētu procesus, uzlabotu datu precizitāti un aizpildītu darbaspēka trūkumu gan Latvijā, gan Ziemeļvalstīs. Tas nozīmēs efektīvāku un ilgtspējīgāku meža apsaimniekošanu – sākot ar inventarizāciju un meža vērtības noteikšanu, beidzot ar koksnes ieguves plānošanu un meža veselības uzraudzību. Tas arī pāatrīnās darījumu gaitu, būs vieglāk pārdot mežu vai cirsmu, balstoties uz aktuāliem datiem. BALTU KOKS kā mūsdienīgs nozares uzņēmums turpinās sekot līdzi tehnoloģiju attīstībai un ieguldīt inovācijās, lai klientiem nodrošinātu labākos risinājumus.

Ja Tev ir vajadzīga profesionāla meža inventarizācija, piesakies konsultācijai šeit.